Intervija šeit: http://www.delfi.lv/news//national/politics/article.php?id=29320423

EKONOMIKAS UN KULTŪRAS AUGSTSKOLA

Kultūras vadība

 Pārspriedums

studiju kursā

„Latvijas kultūrpolitika”

Saruna ar I. Kalniņu

pilna laika klātienes students

k31b grupa

stud. apliecības Nr. k08136

Matīss Francis

___________________________

(paraksts, datums)

Pielaist/nepielaist aizstāvēšanai

Zinātniskais vadītājs ______________________ Zane Logina

(paraksts)

Aizstāvēts: __________________

/datums/

Novērtējums: ________________

Paraksts: ____________________  

Rīga 2010

        Mēs esam liepājnieki, Rīgas kultūras  pasākumu apmeklēšana ir diezgan komplicēta. Saruna ar Imantu Kalniņu ir tik robusta un atcērtoša, ļoti grūti uztverama un lasāma. Sarežģīta personība. No I. Kalniņa nudien nesanāk dzirdēt standarta frāzes vai atbildes uz viņa virzienā raidītiem jautājumiem. Atbildes pārsteidz tikai uz mirkli, jo tik pārliecinoši ciniski tās skan, kad nemanot pēc intervijas es tām arī ticu. Imanta personība un ideju grozs ir unikāls pienesums Latvijas kultūrvidei. 

     Iespējams, brīžiem pat pārāk skarbas atbildes uz jautājumiem, bet tā ir patiesība. Nav jēgas tēret naudu 1000 iespējamos ģēnijos, ja var ieguldīt 5 pavisam reālos. Mūzikas skola nav masu ģēniju audzinātājs, vai vecāku sapņu realizētājs, tā ir kas vairāk un to var saprast tikai izlasot šo sarunu ar Imantu. Jā, man nav grūti Imantu Kalniņu saukt par Imantu, es to atļaujos jo arī es esmu no Liepājas. Es izvēlēšos piemest vairāk savu domu šim pārspriedumam, kā vienkārši aizpildīt ar liekvārdību un nevienam nevajadzīgu informāciju. Man patīk Imanta atbildes uz jautājumiem, bet ja saruna/ intervija izvēršas par garu, tad vienai dienai ir par daudz tādu kā neapmierināta cilvēka skats uz dzīvi. Tomēr reizē arī taisnīgs un pamatots viedoklis, bet par skarbu. Rodas sajūta ka tas nav komponists, bet gan kārtējais latviešu tautas īdeklis, kam ir ciets un nelokāms savs redzējums uz dzīvi, bet praktiski nulles spējas ko paveikt. Man vienmēr Marts un Rēzija ir likušies daudz tuvāki un saprotamaki kultūrvides pārstāvji kā Imants. Jā, protams salīdzināt Imantu, 70 gadīgu cilvēku ar Martu un Rēziju kas tikai iespējams, tēvaprāt tikai tagad saprot ka debesis mums vienas, mainas jau cilvēki ne debesis. Laukā sāk palikt gaišs un arī mans skatijums sāk palikt krietni vien gaišāks uz šo Imanta sarunu tajā Latvijas avīzē. Atceros, kad dienu pirms dzimšanas dienas , iespējams devītās manā mūžā, bija iespēja spiest Imantam roku. Tas bija tāds sajūtu kamols, kas sēž iekšā un liek par sevin manīt ikreiz kad dzīves vai mājas darbi liek atgriezties pie Imanta Kalniņa. Imants ir tik ģeniāls, ka pieļauju viņa līdzcilvēki viņu neieredz tieši tāpat kā es. Viņa teiktajā sarunā nav nekādas konkrētības, uzslavas vai risinājuma esošai situācijai. Ir skarbas atbildes par esošo situāciju un par tās neiespējamību ko mainīt. 

    Tomēr tas kas man patīk, ir tas ka Imanta atbildes neļauj palikt vienaldzīgam. Tās atbildes rada tik spēcīgu nepatiku, un tāda sajūta ka vecs večukš vienkāŗsi ir atļāvies burkšķēt. Katram radīt šādas atbildes noteikti nav pa spēkam. Godīgi, atbildes kaitina, un pieļauju iespēju kādam brīdim man Imanta būs bijis pietiekoši. Viņa spēcīgi negatīvais viedoklis, stingri atstāj pēdas jauniešu domāšanā, un izaugsmē.